Кальций

Kalcijs ir organismā visvairāk izplatītā minerālviela. Vidēji pieauguša cilvēka organismā ir aptuveni 1 – 2 kg  kalcija. 99% atrodas skeletā kalcija fosfāta sāļu veidā un nodrošina tā stiprību. Tikai aptuveni 0,1% kopējā ķermeņa kalcija ir ekstracelulārā šķidrumā, aptuveni 1% ir šūnās un to organellās. Plazmā kalcijs ir trīs veidos: 41% saistīts ar olbaltumiem un šādā veidā tas nevar šķērsot kapilāru membrānu; 9% kombinācijā ar anjoniem un starpaudu šķidrumu, spēj šķērsot kapilāru membrānu un 50% ir jo­nizēts un spēj šķērsot kapilāru membrānu.  Kalcijam ir liela nozīme šūnu un ekstracelulārā šķidruma apmaiņā, asinsrecē un  regulāras sirdsdarbības uzturēšanā, hormonu darbības regulācijā. Kalcija joni  ir nepieciešami nervu impulsu pārvadē. Kalcija metabolismu ietekmē parathormons (PTH), kalcitonīns, 1,25-OH-D3 vitamīna bioloģiski aktīvā forma, zarnas, nieres, aknas, vairogdziedzeris, epitēlijķermenīši un, protams, kauli. Organisms uzglabā kalcija rezerves kaulos viegli pieejamā formā. Kauli  atbrīvo šo minerālu gadījumos, kad tā daudzums ekstracelulārā šķidrumā mazinās, un saista to, kad veidojas pārpalikums.